— Sākumā tā nemaz nebija skola šī vārda parastajā nozīmē. Mēs izveidojām svētdienas skolu, pēc tam – pirmsskolu. Visam pamatā bija vienkārša ideja – radīt bērniem piemērotu telpu. Mums pirmsskolā bija radošās aktivitātes, latviešu valodas nodarbības un attīstošās spēles. Pakāpeniski grupu kļuva aizvien vairāk, tādēļ nākamais solis bija skolas izveide.

— Nosaukums radās aptuveni gadu pēc skolas dibināšanas, proti, 1994. gadā. Man «Klasika» nozīme visu to, kas ar laiku nezaudē savu vērtību. Tie ir paaudzēs pārbaudīti pamati, uz kuriem var paļauties pat pārmaiņu laikos. Taču vienlaikus mēs vienmēr esam bijuši atvērti visam jaunajam. Svarīgi saglabāt līdzsvaru starp tradīcijām un mūsdienīgumu.

— Sākām ļoti vienkārši. Gan pirmsskola, gan skola darbojās īrētās telpās. Pirmos skolotājus meklējām ar paziņu starpniecību un pat sludinājumos avīzēs. Ne viss uzreiz izdevās, bija kļūdas un grūti brīži. Taču pamazām izveidojās skolotāju komanda, ar kuru kļuva vieglāk virzīties tālāk. 1995. gadā skola pārcēlās uz Krimuldas ielu, un tas bija svarīgs solis attīstībā.

— Jā, esam piedzīvojuši krīzes. It īpaši smags periods bija divtūkstošo gadu sākumā. Toreiz bija grūti gan finansiāli, gan organizatoriski. Latviešu plūsma neveidojās, nāca klāt arī veselības problēmas. Taču es vienmēr jutu: skola ir dzīvs organisms. Tā aug, mainās, sastopas ar grūtībām un tomēr meklē risinājumus.

— Laikam jau godīgumu. Mēs vienmēr esam centušies darīt bērniem tikai labu un atklāti runāt ar vecākiem. Skolai ir savas iespēju robežas, un mēs nekad neesam solījuši vairāk, nekā varam dot. Ļoti svarīgi, lai ģimene un skola skatītos vienā virzienā.

— Man patīk salīdzinājums, ka skola palīdz bērnam izveidot sava veida “bišu šūnas”. Mēs varam nodrošināt labvēlīgu vidi, zināšanas un prasmes, taču aizpildīt šīs šūnas var tikai pats bērns.
Svarīgi, lai tas notiktu apzināti un ar iekšēju motivāciju, nevis bailēm.

— Audzināšanas uzdevums ir veidot bērnā iekšēju motivāciju un vērtību sistēmu, kas vada viņa rīcību bez ārēja spiediena. Tāpēc svarīgākais nav piespiešana, bet gan palīdzēšana bērnam saprast mācību jēgu un apzināti izvēlēties savas vērtības.

— Galvenokārt gars un gaisotne. To nav iespējams atkārtot vai nokopēt. Katrs vecāks un bērns uzreiz sajūt, vai mūsu skola viņiem der.

— Mūsu skolā vienmēr ir bijis daudz tradīciju. Agrāk rīkojām literāros vakarus, darbojās teātra studija, pat notika balles. Šodien īpašu vietu ieņem Ziemassvētku pasākumi, kas rada patiesi svinīgu noskaņu. Uz skatuves kāpj ikviens bērns kopā ar savu klasi, un svētkos aktīvi iesaistās arī skolotāji un vecāki. Šajā dienā netrūkst pārsteigumu, dāvanu un kopīgas prieka sajūtas.

Zinību diena ir mācību gada sākums un pirmā satikšanās, kurā vienkopus tiekas skolēni, skolotāji un vecāki. Pirmajā klases stundā mēs izvirzām gada mērķus un vienojamies par kopīgo virzienu — tas palīdz visiem kļūt par vienu komandu jau no pirmās dienas.
Savukārt “Daba iedvesmo” ir mācību gada noslēguma tradīcija — kopīgs izbraukuma pasākums skolēniem un vecākiem. Tā ir iespēja pārrunāt aizvadīto gadu, stiprināt attiecības un ieraudzīt paveikto caur intelektuālām, radošām un sportiskām aktivitātēm. Abi šie notikumi ir nozīmīgi, jo veido piederības sajūtu un stiprina skolas kopienu.

Vēl viena tradīcija, kas mums ir īpaši dārga, ir “Rīta kafija ar direktori” — neformāla tikšanās ar vecākiem pie viena galda. Tā nav sapulce ar darba kārtību, bet atklātu sarunu brīdis. Mēs pārrunājam ne tikai praktiskus jautājumus par skolas ikdienu, bet arī pašu būtiskāko: izglītības filozofiju un vērtības, ko vēlamies nodot bērniem. Vecāki var uzdot jebkuru jautājumu, bet skola var uzklausīt viņu gaidas un idejas. Tieši šādās sarunās rodas savstarpēja uzticēšanās.

— Skolas forma palīdz uzturēt darba noskaņu, mazināt sociālo nevienlīdzību un radīt piederības sajūtu. Sākumā netrūka diskusiju un strīdu, tāpēc skolas formas izvēles procesu padarījām radošāku, rīkojot “modes skates”, kurās skolēni demonstrēja dažādus skolas apģērba variantus. Ar laiku vienots skolas apģērbs kļuva par pašsaprotamu skolas kultūras daļu.

— Jebkurās attiecībās vienmēr ir svarīga partnerība. Es uzskatu, ka vecākiem un skolai jāskatās vienā virzienā un jārīkojas kā sabiedrotajiem. Vecākiem ir jāspēj uzticēties skolai, savukārt skolai jābūt godīgai un atklātai. Tikai tā iespējams veidot jēgpilnu sadarbību bērna labā.

— Tāpēc, ka tieši klases audzinātājs katru dienu ir kopā ar bērnu. Vecākiem ir svarīgi sajust, vai šis cilvēks ir viņiem tuvs garā, bet pedagogam – iepazīt bērnu un viņa ģimeni. Tikai tad, ja veidojas savstarpēja uzticēšanās, mēs pieņemam lēmumu par uzņemšanu.

— Visa pamatā ir personības. Mums ir bijuši grūti brīži, kad darbu skolā atstājis kāds pedagogs, bet tieši šie stiprie skolotāji mums ir palīdzējuši izveidot skolu tādu, kādu cilvēki to ir iepazinuši un iemīlējuši. Bez šiem cilvēkiem skola nebūtu tāda, kāda tā ir šobrīd.

— Mans lielākais sapnis, gan esot direktores amatā, gan personīgi, ir būt līdzās cilvēkiem, kuriem patiesi ir tuvas skolas vērtības un kuri ir gatavi kopā virzīties uz priekšu. Es ticu, ka skola nav ēka vai mācību programmas — skolu veido cilvēki, viņu attieksme, profesionalitāte un vēlme augt. Mans sapnis ir redzēt šo kopienu stipru, vienotu un iedvesmotu.

— Nākotnē «Klasiku» es redzu kā skolu, kas paliek uzticīga savām vērtībām, vienlaikus drosmīgi attīstoties. Mēs meklējam jaunas izpausmes formas un mūsdienīgus risinājumus, bet galvenais, lai bērni nāk uz skolu ar prieku, un lai absolventi dodas tālāk ar stipru iekšējo pārliecību, ka zināšanas un personiskās kvalitātes veido vienotu pamatu dzīvei.

— Šis jautājums man vienmēr ir prātā: kādu vidi mēs radām bērniem? Man skola ir vieta, kur veidojas personība, kur bērnam ir interesanti dzīvot, mācīties, draudzēties un augt. Tieši tādai skolai, manuprāt, ir jābūt.

— Skolu saucu par dzīvu organismu tāpēc, ka tā nepārtraukti mainās un attīstās. Tā aug, reizēm kļūdās, mācās kopā ar bērniem un pieaugušajiem, kas tajā ik dienu dzīvo. Skolai, tāpat kā dzīvai būtnei, ir savi uzplaukuma brīži un savi krīzes periodi. Taču tā vienmēr meklē risinājumus. Tieši tā es saprotu dzīvas kopienas būtību.