“Man ir svarīgi, lai zināšanas neaprobežotos ar faktiem vien. Tām jāpalīdz izprast mācību priekšmetu plašākā kontekstā, kā arī pasaules kārtību, cilvēcību un godaprātu.
Man ļoti patiktu vadīt vienkāršas sarunu stundas par dzīvi kopā ar gudriem un sirsnīgiem cilvēkiem.
Un es no sirds ticu — no sevis neaizbēgsi.”

“Man ir svarīgi darīt visu no sirds, lai ikviens skolēns attīstītos, atklātu savas spējas un justos brīvs sava radošuma izpausmēs.
Manuprāt, bērniem jāiemācās ticēt sev un nebaidīties no kļūdām.
Man patīk doma par “radošo stundu” — brīdi, kad skolēni var nodoties tam, kas viņus patiesi aizrauj, bet es esmu līdzās kā atbalsts un ceļvedis.
Galvenais, lai bērns sajustu: tālākais ceļš ir viņa paša rokās.”

“Man patīk, kad bērni domā — patiesi un savā veidā.
Man ir svarīgi, lai viņiem saglabātos siltas atmiņas par skolu, saviem pirmajiem skolotājiem un draugiem.
Īpaši augstu vērtēju bērnu dāvāto uzticību.
Reizēm šķiet, ka stundu sarakstā pietrūkst vienas īpašas nodarbības — siltas sarunas pie tases tējas.”

“Man ir svarīgi, lai pēc stundām bērns spētu patstāvīgi tikt galā ar uzdevumiem — tas vislabāk parāda mācību rezultātus.
Lielu nozīmi piešķiru tam, lai skolēni sev līdzi paņemtu ne tikai zināšanas, bet arī siltas atmiņas par savu skolotāju.
Īpaši priecē brīži, kad vecāku uzticība atspoguļojas bērnu sasniegumos.
Ja stundu sarakstam varētu pievienot vēl vienu nodarbību, tā noteikti būtu vokālā ansambļa stunda!”

“Svarīgākais ir mīlestība pret bērniem.
Man ir būtiski, lai skola māca laipnību un patiesas ģimenes vērtības.
Ļoti priecājos redzēt draudzību starp klasesbiedriem, un viņu tuvumā es pati jūtos jaunāka — bērni prot dāvāt šo īpašo enerģiju.”

“Mans uzdevums ir mācīt un vienlaikus palīdzēt katram bērnam atrast savu ceļu.
Man ir svarīgi, lai skolēni no skolas dotos ar pārliecību, ka viņu idejas un rīcība spēj mainīt pasauli.
Lielākais profesionālais gandarījums rodas, redzot, kā bērni aug, iegūst drosmi domāt patstāvīgi, atklāj jaunas lietas un sāk ticēt sev. Būt līdzās šajā ceļā ir patiesa privilēģija.”

“Skaties uz dzīvi pozitīvi — katrā dienā var atrast kaut ko īpašu!”
Man ir svarīgas draudzīgas attiecības, savstarpēja sapratne un cieņa pret citu cilvēku darbu. Katru dienu pirmsskolā izjūtu īpašu enerģijas apmaiņu ar bērniem — rīta apskāvienus un vecāku sirsnīgo attieksmi.
Savā darbā cenšos būt radoša, apvienojot dažādus uzdevumus vienā nodarbībā un pārvēršot mācīšanos aizraujošā spēlē. Tieši caur spēli bērni mācās ar prieku un gūst pirmo nozīmīgo pieredzi, iepazīstot pasauli.”

“Kļūdīšanās ir dabiska mācīšanās procesa daļa.
Man ir svarīgi, lai bērni ticētu sev un saprastu, ka viņi spēj pieņemt lēmumus, tikt galā ar uzdevumiem un domāt patstāvīgi.
Esmu blakus nevis tāpēc, lai pateiktu priekšā, bet lai palīdzētu ieraudzīt, saprast un noticēt savam ceļam.
Es sapņoju par stundu “Gudras sarunas” — vietu, kur mācīties klausīties, pārdomāt un tikt sadzirdētam.”

“Bērni ir kā taureņi vējā: katrs lido savā ritmā, un katrs ir brīnišķīgs.
Man ir svarīgi, lai viņi iemācītos cienīt citus, sadarboties un sniegt atbalstu apkārtējiem.
Vislielāko prieku rada mirkļi, kad bērnu acīs parādās gaisma, kustība un lepnums par saviem mazajiem panākumiem. Tieši tas ir īstais rezultāts.”

“Drošība, rūpes un sirds — to cenšos sniegt bērniem katru dienu.
Man ir svarīgi, lai viņi sev līdzi paņemtu draudzību un cieņu.
Ļoti mīlu mirkļus, kad viņi smejas vai klausās ar patiesu interesi.
Un visvairāk es vēlētos vadīt stundu par emocijām — jo tieši tās veido mūsu pasauli.”

“Pedagogs nav tikai skolotājs, bet arī mentors un draugs.
Man ir svarīgi, lai bērni dotos prom ar smaidu, ticību sev un sajūtu: “Es protu!”
Visvērtīgākais ir būt blakus, aizsargāt, atbalstīt un kopā mācīties labestību.”

“Mūzika caurauž visu!
Man ir svarīgi, lai bērni no skolas dotos prom ar dziesmām sirdī un izpratni par dzīves vērtībām — dažkārt tas ir nozīmīgāk par nevainojamu dziedājumu.
Mīlu brīžus, kad bērnu acis iemirdzas, viņi lec prieka pilni un dzied no visas sirds.”

“Es ticu, ka iedvesmas aizmetnis bieži rodas patiesā un sirsnīgā sarunā.
Man ir svarīgi, lai bērni no skolas dotos ar pārliecību par sevi un ticību savām spējām.
Ar prieku vadītu “fantāzijas stundu” — lai attīstītu iztēli un interesi par nezināmo.
Mūsu profesijā nav rutīnas — katra diena ir īpaša, ar saviem atklājumiem un pārmaiņām.”

“Tev viss izdosies!
Man ir svarīgi, lai bērni dotos no skolas ar pārliecību par savām spējām, prastu komunicēt ar apkārtējiem un saglabātu pozitīvu skatījumu uz pasauli. Vēlos, lai viņi iemācās uzņemties atbildību par saviem lēmumiem.
Īpaši patīk redzēt bērnos prieku, kad viņi pārvar grūtības un sasniedz savus mērķus — tie ir mirkļi, kas manā darbā sniedz visvairāk iedvesmas.”

“Ja ne es, kurš gan cits? Ja ne tagad, kad tad?
Man ir svarīgi, lai bērni no skolas paņemtu līdzi drosmi — mēģināt, kļūdīties, būt godīgiem pret sevi un citiem.
Vislielākais gandarījums ir redzēt, ka stunda, diena vai uzdevums bērnam paliek siltās atmiņās. Tieši tur slēpjas mūsu profesijas būtība — dot un pēc tam redzēt, ka tas ir palicis sirdī.”

“Es vienmēr ticu gan bērnu, gan savām spējām, tāpēc viņiem saku: “Mums viss izdosies!”
Man ir svarīgi, lai skola atstātu siltas atmiņas, rūpju sajūtu un vēlmi reiz atgriezties.
Īpaši patīk redzēt, kā bērni aug un mainās, kā iemirdzas viņu acis, kad viņi sāk radoši darboties. Tieši šie mirkļi piešķir mākslas stundām īpašu burvību.”

“Man katra stunda un katra tikšanās ar bērniem sniedz prieku un gandarījumu.
Man ir svarīgi, lai skola dotu ne tikai zināšanas, bet arī palīdzētu izprast pasaules ētisko kārtību.
Ar prieku vadītu literatūras klubu, kur varētu runāt par pašu būtiskāko — par jēgu, vērtībām un dzīvi.”

“Man ir svarīgi, lai bērni ticētu: mēs tiksim galā, mums viss izdosies!
Vēlos, lai skola viņiem asociētos ar labvēlību un skolotāja patiesu vēlmi palīdzēt.
Visvairāk savā darbā mīlu brīžus, kad redzu, ka bērni veiksmīgi tiek galā ar uzdevumiem un gūst prieku no paša mācību procesa.”

“Tev viss izdosies — ja ne šodien, tad rīt. Galvenais ir rīkoties.
Lielu vērtību piešķiru tam, lai bērni no skolas aizietu ar cieņu, sapratni un empātiju pret ikvienu, ko sastop savā ceļā.
Man patīk, ka darbs sniedz nepārtrauktu saskarsmi ar bērniem un jauniešiem, ļaujot mums savstarpēji mācīties un augt kopā.”

“Ķermenis ir kā instruments — tas skan, kad mēs iemācāmies to sadzirdēt.
Man ir svarīgi, lai bērni justos pamanīti un saprastu: kustība ir dabiska, un ikviens var iemācīties kustēties izjusti.
Ticu, ka ar dejas palīdzību bērni kļūst brīvāki, drosmīgāki un patiesāki.
Mans sapnis ir kādu dienu vadīt stundu, kurā māca sadzirdēt sevi, pārvaldīt emocijas un rūpēties par savu iekšējo mieru.”

“Gan skolotājam, gan skolēniem jārod gandarījums savā darbā.
Man ir svarīgi, lai bērniem izveidotos prasme un vēlme mācīties visas dzīves garumā.
Šajā profesijā īpaši novērtēju to, ka katra diena atnes kaut ko jaunu.”

“Matemātikā slēpjas sava burvība.
Man ir svarīgi, lai bērni ne vien mācītos, bet arī sajustu prieku par katru skolas dienu un saviem panākumiem.
Visvairāk šajā profesijā patīk vērot, kā skolēni aug — miesā, garā un prātā.
Ja būtu iespēja, ar prieku vadītu arī deju stundas — jo arī kustībā var atrast savu, īpašu matemātiku.”

“Jebkura valoda ir bagātība un ieguldījums personīgajā izaugsmē.
Man ir svarīgi, lai bērni no skolas dotos ar vēlmi nepārtraukti paplašināt savu redzesloku.
Skola man vienmēr ir bijusi laiks, kas pilns interesantu notikumu, tāpēc arī manā darbā nav vietas garlaicībai.”

“Man ir svarīgi, lai darbs — gan man, gan bērniem — ritētu ar interesi un prieku, jo tad stunda paskrien nemanot.
Vēlos, lai skolēni dodas mājās labā noskaņojumā un ar zinātkāri, un lai skolas atmiņas viņus silda vēl daudzus gadus.
Visvairāk savā darbā novērtēju dzīvās sarunas ar bērniem — viņu enerģija un pozitīvisms sniedz spēku un iedvesmu.”

“Tas viņiem noderēs ne tikai eksāmenā, bet arī dzīvē.”
Man ir svarīgi, lai zināšanas pārsniegtu mācību grāmatu robežas un palīdzētu bērniem viņu ikdienā. Valoda un literatūra manā skatījumā ir ne vien mācību priekšmeti, bet arī veids, kā mācīties domāt, saprast un izteikt sevi.
Esmu pārliecināta: esot blakus jauniešiem, mēs paši nekad nenovecojam. Viņu enerģija, jautājumi un svaigais skatījums uz pasauli iedvesmo un dod spēku.”

“Vari sākt jau šodien!
Lielu vērtību piešķiru tam, lai bērni saglabātu interesi un motivāciju mācīties visas dzīves garumā.
Es priecājos, redzot uguni viņu acīs un prieku par sasniegto.
Ja būtu iespēja, ar prieku vadītu ritmikas stundu — jo ritms ir visur, un tas cieši saistās arī ar valodu.”

“Mācīšanās ir nevis pienākums, bet iespēja. Pozitīvs prāts, pozitīva enerģija un pozitīva dzīve.
Man ir svarīgi, lai bērni izjustu atklājumu prieku un nebaidītos uzdot jautājumus. Paši spilgtākie mirkļi ir tad, kad mācības pārtop dzīvīgos stāstos, kas paliek atmiņā uz ilgu laiku. Visvairāk man patīk redzēt skolēnu izaugsmi un to brīdi, kad viņu acis iemirdzas — kad izdodas tikt galā ar uzdevumu.
Ja man būtu iespēja novadīt īpašu nodarbību, tā noteikti būtu “Laimes stunda”, kur mācītos novērtēt sevi un citus.”

“Mācīšanās ir gaisma, bet nemācīšanās — tumsa. Strīdos dzimst patiesība, un kļūdas ir daļa no procesa, jo galvenais ir mācīties un tās neatkārtot.
Man ir svarīgi, lai bērni saprastu: skola ir ne tikai mācību vieta, bet arī vide, kur augt, veidot attiecības un mācīties komunicēt.
Īpaši vērtēju brīžus, kad redzu, kā skolēni mainās, kļūst pieaugušāki un pārliecinātāki — un saprotu, ka esmu tajā ielikusi daļu savas dvēseles.”

“Katram cilvēkam ir sava saule — tikai jāļauj tai spīdēt.
Man ir svarīgi, lai skola dotu ne vien zināšanas, bet arī mācītu cilvēcību: lai bērni iemācās uzdot jautājumus, domāt patstāvīgi un sajust savu spēku un atbildību.
Ticu, ka stundas var kļūt par vietu, kur veidojas iekšējais kompass — godīgums, līdzjūtība un cieņa.
Visvairāk iedvesmo mirkļi, kad bērna acīs pēkšņi iemirdzas interese — par zināšanām, par sevi un par dzīvi.”

“Ķeries pie darba — tā jokojot mani mēdz atdarināt skolēni, taču šajos vārdos patiesi ir liela daļa taisnības: vienkārši jāsāk rīkoties.
Man ir īpašs brīdis, kad bērna acīs iemirdzas gaisma — priekā, pārsteigumā vai lepnumā par paša paveikto.
Patiesi patīk redzēt viņu izaugsmi un kopā ar viņiem ticēt: tas ir manos spēkos.”

“Mēs visi pieļaujam kļūdas — galvenais ir no tām mācīties.
Man ir svarīgi, lai bērni no skolas dotos ar motivāciju, vēlmi mēģināt un ticību savām spējām.
Augstu vērtēju aktīvu sadarbību ar skolēniem — viņu domas un skatījumu uz pasauli. Tur slēpjas skolotāja patiesā nozīme.”

“Man ir svarīgi veidot attiecības ar skolēniem, balstoties uz savstarpēju cieņu, un palīdzēt viņiem soli pa solim virzīties uz priekšu.
Es augstu vērtēju spēju mācīties, atvērtību pasaulei un zinātkāri — īpašības, kas noder ne vien skolā, bet arī dzīvē.
Visiedvesmojošākais šajā profesijā ir brīdis, kad kopā ar skolēniem kļūstam par vienu komandu un paveicam kopīgu darbu.”

“Datorzinātnes nav tikai par datoriem un kodiem, bet par spēju atrast risinājumus un radoši īstenot idejas.
Man ir svarīgi, lai skolēns ne tikai paveiktu uzdevumu, bet arī atrastu savu — reizēm negaidītu — ceļu līdz risinājumam.
Panākumus gūst tie, kas dara un vēlas darīt.
Un es ticu: īstie atklājumi rodas sadarbībā, kad spējam sadzirdēt cits citu.”

“Svarīgi, lai bērni iegūtu jaunas zināšanas ar prieku un pozitīvām emocijām.
Es vēlos, lai viņi pēc stundas dotos prom ar spilgtiem iespaidiem un patīkamu nogurumu.
Ļoti mīlu trenēt un redzēt, kā aug viņu rezultāti.”

“Kustība ir dzīvība.
Man ir svarīgi, lai bērni mācītos cienīt cits citu, novērtēt godīgu spēli un komandas garu.
Lielākais prieks šajā profesijā ir redzēt bērnu izaugsmi un patiesās, sirsnīgās emocijas sporta laukumā.”

“Izturība nav spēks vien — tā ir izvēle doties uz priekšu, pat tad, ja vieglāk būtu padoties.
Man ir svarīgi, lai bērni saprastu: katru notikumu dzīvē veido kāds iemesls un brīdis, visam ir pamatojums, un lēmumi nav nejaušība.
Mūzika dāvā iespēju būt atšķirīgam: šodien tu spēlē roka grupā, rīt dziedi Hendeli, bet parīt jau māci citiem sajust mūziku.”

“Man ir svarīgi, lai skolēni pilnvērtīgi iepazīst un apgūst stundu saturu.
Vēlos, lai viņi no skolas paņemtu līdzi labestību un draudzību.
Ja būtu iespēja ieviest jaunu mācību priekšmetu, ar prieku vadītu nodarbības svaigā gaisā, zīmējot skolas un tās apkārtnes plānus.”

“Jautājumi ved pie zināšanām.
Man ir svarīgas vērtības — cieņa, laipnība un atbildība. Katru jaunu dienu mani iedvesmo kas interesants un kopā ar bērniem māca uz ierasto paskatīties no cita skatu punkta.
Es labprāt vadītu “Emociju stundu”, lai mācītos labāk izprast sevi, savas jūtas un prastu ar tām strādāt.”

“Katrs skolotājs ir arī skolēns.
Man ir vērtīgi, lai bērni prastu saprast citus, palīdzēt, draudzēties un komunicēt.
Man patīk šajā profesijā nepārtrauktā izaugsme un iespēja dalīties ar to, ko zinu.”

“Katra minūte skolā ir svarīga un nozīmīga.
Vēlos, lai bērniem vienmēr būtu vēlme šeit atgriezties.
Ļoti mīlu sarunas ar viņiem — tajās ir tik daudz enerģijas un siltuma.”

“Visu, ko paturēsi sev, tu pazaudēsi, bet viss, ko atdosi citiem, paliks pie tevis uz mūžīgiem laikiem.
Man ir svarīgi, lai bērni no skolas dotos prom ar ticību saviem spēkiem, ar uzticamiem draugiem un ar neatlaidību mērķu sasniegšanā.
Manā profesijā visvairāk mīlu darbu ar bērniem — tā vienmēr ir dzīva saruna un abpusēja apmaiņa.”

“Ne viss ir tik sarežģīti, kā šķiet pirmajā brīdī.
Es augstu vērtēju spēju paskatīties uz lietām no dažādām pusēm — tas mūs dara gudrākus un pacietīgākus.
Priecājos, kad bērni regulāri mācās, gūst prieku no saviem sasniegumiem, un es varu būt noderīga un redzēt sava darba rezultātu.”

“Tas, kurš sēj ar pacietību, reiz pļaus ar prieku.
Man ir svarīga draudzība un tas, kā tā vieno bērnus.
Patīk, ka katra diena ir neatkārtojama — ar jauniem jautājumiem, idejām un sarunām.
Ja man būtu iespēja, vadītu stundu “Iekšējā pasaule” — par empātiju, līdzjūtību un mīlestību pret sevi un citiem.”

“Mīlestība pret bērniem ir galvenā atslēdziņa gan problēmu risināšanai, gan darba grūtību pārvarēšanai — tā ir arī mana mācību metode.
Vēlos, lai skolēni no skolas aizietu ar apziņu par savu vērtību, ar izpratni, kāpēc ir jāmācās, un ar tieksmi virzīties pretī saviem profesionālajiem sapņiem.
No skolas gadiem visvairāk atceros ārpusskolas pasākumus un aizraujošās ekskursijas.
Savā profesijā visaugstāk vērtēju nepārtraukto jaunu zināšanu, metožu un izaicinājumu plūsmu — izaugsmes iespējas ir nemitīgas.
Ja būtu iespēja ieviest jaunu priekšmetu, vadītu psiholoģijas un pašizziņas stundu. Jo, labāk iepazīstot sevi, saprotot savas īpašības, talantus un ierobežojumus, ir vieglāk doties dzīvē tālāk un sasniegt savus mērķus.”

“Kustība ir dzīves jēga.
Man ir svarīgi palīdzēt bērniem iemācīties saprast un vadīt savas emocijas.
Lielu vērtību piešķiru tam, ka skola ikvienam dod pārliecību un iekšēju mieru.
Ja man būtu iespēja ieviest vēl vienu stundu, tā sauktos “Pozitīvās emocijas” — jo arī prasme priecāties ir jāapgūst tāpat kā jebkura cita iemaņa.”