Ikviens tika aicināts dalīties ar sev tuvu dzejoli, to parādot neierastā formā – trīs dimensijās. Meklējot kopsakarības starp dzeju un priekšmetiem, projekta noslēguma izstādē bija iespējams lasīt dzejoļus, kas vizualizēti plastilīnā, kā arī veidoti no akmeņiem un kartona. Darbu radīšanai projekta dalībnieki izmantoja pat olu iepakojumu, tualetes papīru, Lego konstruktorus un pārtikas plēvi.

      Dalībnieki atzina, ka šis bijis neparasts projekts, jo licis uz lietām paskatīties no citas puses – dzeja nav tāla un nesaprotama, tā atrodama arī ikdienas lietās un sīkumos. Projekta dalībnieki neslēpa, ka šis bijis labs prāta un iztēles treniņš, kā savienot šķietami nesavienojamo.