18.jūnijā „Klasikā” izskanēja arī 9.a klases izlaidums. „Spēlē,spēlmani, visu mūžu...” – A.Čaka motīvs bija mācību gada „atslēga” literatūrā un arī pamatskolas beigšanas svētkos. Dzīve ir kā spēle, kuru katrs spēlējam pēc dažādiem noteikumiem. Galvenais ir mūsu spēja, māka un griba rīkoties visatbilstošāk šīm situācijām. Svarīgākais ir spēli spēlēt kopā, kurā katram jāizdara savs gājiens, paliekot godīgam pret sevi un citiem.
Absolventi savu dzīves pieredzi atklāja latviešu valodas eksāmena domrakstos, ar dažām „pērlēm” dalījās arī izlaidumā:
Jānis Auslands: Manu vienaudžu vidū ir tādi, kas domā par savu izglītību un savu nākotni. Es arī piederu pie šīs sabiedrības grupas. Šobrīd es cenšos saglabāt savu oriģinalitāti un nepakļauties sabiedrības stereotipiem.
Adrians Bešo: Viena no vissvarīgākajām lietām, ar ko varu lepoties, ir ģimene, jo tā man ir ļoti laba. Es varu būt laimīgs ar to, ka man ir paveicies. Laimi es neuzskatu kā glābiņu, bet gan kā palīgu, kas cilvēkam stāv blakus visas dzīves garumā.
Beatrise Luīze Beitāne: Savu mammu es nevaru objektīvi novērtēt, jo ļoti mīlu viņu. Man viņa ir pats labākais un interesantākais sarunu biedrs. Bez mammas es noteikti izaugtu par cilvēku bez sirds un jūtām.
Savukārt tēvs ir mans vīrieša ideāls.
Marko Pureklis: Cilvēku dzīves ir sarežģītas un grūti izskaidrojamas, un viena no lietām, kas padara mūsu dzīves vēl grūtāk izskaidrojamas, ir laime. Man dzīvē ir laimējies diezgan daudz, man ir bijušas arī nelaimes, bet, jo vecāks es palieku, jo vairāk laimes man ir.
Mairis Vigulis: Mani vecāki jau no pašas bērnības man māca, lai man būtu cieņa pret vecākiem cilvēkiem, skolotājiem. Protams, jāciena sava ģimene, jo tā palīdzēs jebkurā situācijā. Es parasti cilvēkiem cenšos visu to labāko no sevis atdot, lai pēc tam man tas viss nāktu atpakaļ.
Henrijs Razumovskis: Laime, manuprāt, ir svarīgākā garīgā vērtība cilvēka dzīvē. man laimi dod tas, ka apkārtējiem cilvēkiem ir labi. Cilvēksvar būt bagāts, bet vientuļš. Ir jāmāk saskatīt visu labo sev apkārt. Mana laime nebūtu iespējama bez man tuvajiem cilvēkiem, kuri atbalsta mani. Savstarpējās attiecības ir nozīmīgas, lai cilvēks būtu laimīgs. dzīves mērķis ir būt laimīgam. Svarīgākais ir iet pareizo ceļu pretī tam. Laime ir jānopelna. Es katram cilvēkam uz šīs pasaules novēlu atrast savu īsto ceļu pretī tai!
Klases audzinātāja Ineta Nekraša noslēgumā katram vēlēja: „Šad un tad sevī atraisīt iekšējo bērnu, paspēlēties ar ikdienu kā mozaīkas gabaliņiem, tvert šodienu un būt laimīgam par katru nodzīvoto dienu!”
Lai piepildās!
