"Dzīvības dārza vārtiņi ir vaļā - ienāc!"
Nozīme ir tikai tam ceļam, ko tieši tagad ejam.
Nevis dzenamies pakaļ vakarējam vējam.
Es klanos gaismai, kura tagad krīt un ceļam, kuru ejam.
3. jūnijā skolas zālē, kas bija pārtapusi košā ziedu dārzā, uz 12.a klases izlaidumu pulcējās viesi – absolventu tuvinieki un draugi. Pasākumu atklāja direktores vietniece Ināra Volksone, uzaicinot dārzā ienākt skolotājus, 12.a klases audzinātāju Sandri Vaļģi, absolventus – Ligitu, Ingu, Armandu, Artūru, Gvido. Pēc kopīgi nodziedātas dziesmas par krāsainiem sapņiem absolventi dalījās atziņās par dzīves vērtībām:
- Gvido runāja par dzīves piedāvātajām iespējām, to saikni ar izglītību, par grāmatu nozīmi;
- Inga – par dzīvi kā ceļu, ko ejam, par skolotāja lomu – viņš tikai rāda ceļazīmes, jāiet savs ceļš – katram pašam. Inga arī izpildīja „Laika dziesmiņu”.
- Ligitas un Armanda pārdomas bija veltītas mīlestībai. Labākā un, šķiet, vienīgā īstā ir tāda mīlestība, kuru var pielīdzināt kokiem, - kad otram neliedz telpu, saknēm kur turēties, un dod brīvību lapotnei – kur plesties;
- Artūra pārdomas bija veltītas Latvijai – savai zemei un valstij. Tās noslēdza absolventu bērnības atmiņu stāsti.
Absolventi bija sagatavojuši vēstules vecākiem, no kurām atklātībā pateiktie nelielie citāti un Ligitas sacerētais dzejolis pauda pateicību, kuru saņēma vecāki.
Atbildes uzrunā saviem bērniem galvenā vecāku atziņa bija – paturēt prātā, ka „tavas mājas ir tava sirds”. 12.a klases absolventu vecāki visu šī gada absolventu vecāku vārdā pasniedza arī kopīgo dāvanu skolai.
Svētku turpinājumā skolotāji, kuri mācījuši absolventus, tika aicināti uz šaha partiju. Tā kā Ligita un Inga jau kopš 3 gadu vecuma ir „Klasikas” audzēknes, tad vispirms veltījuma vārdus teica bērnudārza vadītāja Ingrīda; tad uzrunāja 1. klases skolotāja Aiga (1. klasē arī Artūrs sāka apmeklēt šo skolu, bet Gvido un Armands klasei pievienojās vēlāk), sekoja citu skolotāju uzrunas un novēlējumi. Atbildei arī skolotāji no absolventiem saņēma pateicību un godīgi rakstītos vērtējumus, ko skolēni secinājuši par kopīgo darbu.
Tad skolas direktore Svetlana Šibko – Šipkovska uzrunāja absolventus, apsveicot ar iegūto vidējo izglītību un izsniedzot par to apliecinājumus, kā arī skolas žetonus. Pateicību par sadarbību ar skolu saņēma arī absolventu vecāki.
Svinīgās daļas noslēgumā izskanēja 12.a klases audzinātāja Sandra sveicieni un kopīgi dziedāta dziesma, sekoja fotografēšanās. Kā dāvanas absolventi saņēma topošās mākslinieces Dārtas Gabrānes zīmētos portretus, bet izlaiduma saviesīgajā daļā dzīvā mūzika skanēja mūzikas skolotājas Ingas Ozoliņas un 12.a klases absolventes Ingas un viņas draugu izpildījumā.
Pateicība vecākiem!
Katrs 12.a klases skolēns uzrakstīja personīgā vēstulē.
Ligitas vārdi skanēja saviem un visiem vecākiem.
Es aizveru acis ciet
Un redzu zemi, kur saule un lietus vienlaicīgi ir,
Kur varavīksne kā uzsnidzis sniegs,
Un prieks ar laimi nekad nebeidzas.
Tur mīlestības garša virmo vienmēr,
Un pietiek it visiem kas nāk.
Naidu un bēdas neviens nepazīsts,
Tāpat kā ciešanas un nelaimes.
Vieta šī visskaistākā, jaukākā un mīļākā,
Nevienam šo zemi neatrast jo tā ir tikai manējā!
12.a klases sveiciens un pateicība skolotājiem
„Dažiem augiem nepieciešama lielāka aprūpe nekā citiem.
Bet, ja augs dod labāko, kas tam ir, tad jāļauj tikai tam augt un ziedēt.”
(Griāns)
